top of page

Būtisks ir jautājums par "Tet" un LMT tālāko attīstību un spēju konkurēt ar citiem spēlētājiem


Kamēr gaidāmas sarunas starp Latvijas pusi un "Telia", "Delfi Bizness" vaicāja "Prudentia" vadošajam partnerim Kārlim Krastiņam, kā viņš vērtē līdzšinējo "Tet" un LMT darbību, un kas būtu jāņem vērā, domājot par to iespējamo apvienošanu vai citām potenciālajām izmaiņām.


"Būtisks ir jautājums par "Tet" un LMT tālāko attīstību un spēju konkurēt ar citiem spēlētājiem kā, piemēram, Baltijā ar "Tele2" vai "Bite", vai globāliem milžiem, piemēram, "Google", "Apple" un citiem. Nepareizi lēmumi vai investīciju neveikšana satur lielus riskus, pat tādus, ka pēc 5 gadiem kādai no kompānijām var klāties pavisam bēdīgi," brīdina eksperts. Paralēli uzņēmumiem jāveic citi pienākumi, tostarp jānodrošina akcionāriem dividendes, saprātīgi jāizmanto kredīti, jābūt pievilcīgam darba devējam, kas prasa papildu pūles, viņš uzskaita.


"Prudentia" un "Nasdaq Baltics" ik gadu veido Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Tajā secināts, ka no 2019. līdz 2023. gadam "Tet" vērtība ir kritusies par 7% – līdz 429 miljoniem eiro, bet LMT vērtība augusi par 6% – līdz 556 miljoniem eiro. Šie dati liecina par stagnāciju, tādēļ, raugoties nākotnē, jādomā par veidiem, kā palielināt šo uzņēmumu vērtību, uzsver Krastiņš.


Vienlaikus viņš norāda uz faktu, ka abu uzņēmumu akcionāram "Telia", kura akcijas tiek kotētas Stokholmas biržā, ar vērtības audzēšanu klājies vēl grūtāk, jo pēdējo piecu gadu laikā tā ir kritusies par aptuveni 33%. Līdz ar to, viņaprāt, Latvijas valdībai ir visas tiesības kritiski jautāt "Telia", kā tā pati plāno savu tālāko attīstību.

"Latvijas valdībai būs grūts 2025. gada budžeta veidošanas process, arī tālākie gadi neliekas rožaini, tāpēc būtu lietderīgi izvērtēt visas iespējas, kā gūt labāku atdevi no sava kapitāla šajās kompānijās, reizē samazinot savus riskus investēt papildu naudu," saka Krastiņš.


Tādēļ, pēc eksperta domām, izskanējusī versija par LMT un "Tet" apvienošanu, sakārtojot novecojušo juridisko struktūru un veicot mazākuma paketes kotēšanu biržā, būtu optimāls risinājums, jo šādi valsts varētu iegūt līdzekļus no daļējas savu akciju pārdošanas, abi uzņēmumi iegūtu jaunus līdzekļus investīcijām un varētu īstenot sinerģijas no apvienošanas.


Bažas par "Telia" vai Latvijas valsts kontroles iegūšanu vai zaudēšanu pēc kotēšanās biržā, pēc eksperta domām var atrisināt ar jaunu akcionāru līgumu, kur abas puses apņemtos saglabāt norunātu līdzsvaru, piemēram, apvienotā uzņēmumā 51% piederētu jaunizveidotam holdingam, kur Latvijas valstij un "Telia" katram piederētu 50%, un abi vienotos, piemēram, piecus gadus nepirkt un nepārdot "Tet"/LMT akcijas bez otra piekrišanas.


Comments


bottom of page