Nacionālās aviokompānijas airBaltic veiksmes stāsts
2011. gadā nacionālajai aviokompānija airBaltic bija nokļuvusi finanšu grūtībās, bija izveidojies akcionāru konflikts, auditori atteicās apstiprināt kompānijas gada pārskatu, lielākie kreditori draudēja ar maksātnespēju. Prudentia tika pieaicināta konsultēt Latvijas valdību kā galveno airBaltic akcionāru saistībā ar sarežģīto situāciju nacionālajā lidsabiedrībā.
Prudentia konsultēja valdību sarunās ar privātiem airBaltic akcionāriem, konsultēja valdību sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK), jo Latvijā līdz 2011.gada beigām darbojās SVF un EK Palīdzības Programma, kā arī meklēja risinājumus ar lielākiem airBaltic kreditoriem un valdības uzdevumā meklēja jaunu augstāko airBaltic vadību.
Tā rezultātā 2011.gada oktobrī tika panākts akcionāru/kreditoru konflikta noregulējums, uzsākta airBaltic biznesa restrukturizācija, atrasta jauna augstākā līmeņa vadība, airBaltic tika piesaistīts jauns finansējums no valsts un privātiem investoriem 138 miljonu eiro apmērā.
Ar to Prudentia darbs nebija beidzies un tā turpināja konsultēt Latvijas valdību stratēģiskā investora piesaistē un paralēli konsultēja airBaltic stratēģiskos jautājumos.
2012.gada novembrī Eiropas komisijas Konkurences direktorātam uzsākot izmeklēšanu saistībā ar iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu airBaltic, Prudentia sadarbībā ar juridisko biroju Clifford Chance, Glimstedt (šodien Ellex) un aviācijas konsultantiem no Aviation Strategy & Concepts, konsultēja Latvijas valdību un airBaltic saistībā ar šo izmeklēšanu. Tā rezultātā 2014.gada jūlijā Eiropas komisija saskaņoja airBaltic Restrukturizācijas plānu, saskaņoja valsts ieguldījumus un izbeidza izmeklēšanu.
Prudentia vadībā 2014. gada novembrī tika restrukturizēts airBaltic 75 miljonu eiro kredītu portfelis pret MAS Latvijas Krājbanka un MAS Snoras bankas.
Pēc 4 gadu intensīva darba 2015.gada oktobrī Prudentia piesaistīja lidsabiedrībai privātu finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu no Vācijas. Darījuma rezultātā piesaistītais investors kompānijā ieguldīja 51 miljonu eiro, Latvijas valstij kā lielākam akcionāram ieguldot 80 miljonus eiro. Darījums noslēdzās 2016.gada maijā, airBaltic pamatkapitālam sasniedzot 256,5 miljonus eiro.
Kārlis Krastiņš: Pēc darījuma noslēgšanas "airBaltic" pamatkapitāls pieauga līdz 256 miljoniem eiro.
Laika posmā no 2011-2016.gadam Prudentia kopumā airBaltic gan no privātiem investoriem, gan no valsts piesaistījusi vairāk kā 269m EUR. airBaltic ir kļuvusi par vadošo lidsabiedrību visā Baltijā, to vada profesionāla komanda, aviokompānija turpina modernizēt floti ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām.