Nozare.lv: "Citadeles banka" būs vārga ēna no kādreizējās "Parex bankas"- vērtē Ģ.Rungainis

AS "Citadeles banka", uz kuru 1.augustā tiks pārnesti AS "Parex banka" neproblemātiskie aktīvi, būs tikai vārga ēna no kādreizējās "Parex bankas", biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

"Nevar runāt par to, ka organizācija, kurā visu laiku notiek reorganizācija un pārmaiņas, varētu ātri un kvalitatīvi atsākt kreditēšanu un pēkšņi vienas nakts laikā iegūt jaunu elpu. Tas ir neticami," sacīja investīciju baņķieris, kura skatījumā "Citadeles bankas" ietekme uz finanšu tirgu Latvijā būs minimāla un tā nespēs atgūt "Parex bankas" kādreizējo spēku. "Nekādus brīnumus no "Citadeles bankas" nesagaidu," viņš atzina.

Tomēr jaunās bankas izveidi Rungainis vērtē kā pozitīvu soli, kas palielina bankas vērtību un attiecīgi arī valsts iespējas atgūt "Parex bankā" ieguldīto naudu, taču, viņaprāt, joprojām nav iespējams runāt par to, ka valstij izdosies atgūt visus vairāk nekā 800 miljonus latu, kas ieguldīti bankā.

"Visa "Parex bankas" vērtība iznīcināta bankas "de facto" maksātnespējas posmā un pārņemšanas procesā. Tagad notiek cīņa par to, lai valsts atgūtu vismaz daļu no ieguldītā. Protams, brīnumi mēdz notikt, bet patlaban drīzāk jārunā, cik daudz valsts zaudēs. Tie būs simti miljonu, bet nevar vēl zināt, kad un cik daudz," uzskata investīciju baņķieris. Viņš gan pieļauj, ka bez zaudējumiem valsts nomināli varētu iziet, ja notiktu lata devalvācija.

Rungaiņa skatījumā, ar "Citadeles bankas" izveidi banku sektors Latvijā ieguvis jaunu vidēja izmēra banku, kas pēc reitingiem varbūt iekļūs pirmajā desmitniekā, bet noteikti būs zemākās pozīcijās nekā "Parex banka" pirms tās pārņemšanas. "Skaidrs, ka jaunā banka būs stipri mazāka, nekā bija "Parex" kopumā. Gan tāpēc, ka nodalīta sliktā daļa, gan tāpēc, ka klienti aizgājuši, neizmanto un tuvākajā nākotnē arī neizmantos to kā pamatbanku," sacīja Rungainis, norādot, ka nerezidentiem šī banka arī nebūs pievilcīga.

Viņš pieļāva, ka "Citadeles banka" savā darbībā, vadībā un lēmumu pieņemšanā būs līdzīga "Hipotēku bankai", jo abas atradīsies valsts kontrolē.

Investīciju baņķieris uzskata, ka jaunizveidotās bankas attīstība un virzība būs iespējama tikai pēc tam, ka tā nonāks jauno īpašnieku rokās, bet arī tad banka, visticamāk, piedzīvošot jaunas pārmaiņas.

Skeptiski Rungainis vērtēja "Citadeles bankas" vadību, sakot, ka šajā komandā viņš neredz vadītājus, kas šo banku varētu virzīt uz priekšu. "Banka principā ir bez vadības. Visu cieņu "Citadeles bankas" valdes priekšsēdētājam Jurim Jākobsonam, bet bankai vajadzīgi agresīvi, inovatīvi un vizionāri vadītāji un komanda, bet pašlaik tādas tur nav, un neredzu, ka tuvākajā laikā tāda varētu parādīties, jo, pirmkārt, valsts nav gatava maksāt tik, cik tādiem vadītājiem jāmaksā, kā arī neviens labs menedžments nenāks strādāt uz pāris mēnešiem, jo šajā laikā nav iespējams izveidot karjeru vai parādīt pilnvērtīgi savu darbu, jo banka tāpat tiks pārdota," pārliecināts ir Rungainis.

"Citades bankas" valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Jākobsons, valdes locekļu amata pienākumus - Guntis Beļavskis un Valters Ābele. Savukārt padomē strādās Andžs Ūbelis, Juris Vaskāns un Klāvs Vasks.

Kā ziņots, šodien Uzņēmumu reģistrā tiks iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, lai Komercreģistrā reģistrētu jauno "Citadeles banku", kas ir "Parex bankas" restrukturizācijas plāna ietvaros jaunizveidota kredītiestāde. Bankas dibinātāja ir Privatizācijas aģentūra (PA).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome otrdien nolēma izsniegt licenci "Citadeles bankai" kredītiestādes darbībai, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Joela.

Kā ziņots, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB), kas ir arī pašreizējās "Parex bankas" akcionārs, jaunajā bankā, kuras nosaukums līdz šim netika atklāts, piederēs 25% akciju.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) sākotnējās atbildēs Finanšu ministrijai (FM) par iesniegto "Parex bankas" restrukturizācijas plānu atbalstījusi Latvijas izvēlēto pieeju bankas restrukturizācijai, proti, jaunas bankas izveidi, neproblemātisko aktīvu pārnešanu uz šo banku un privātā investora piesaisti tajā.

"Patlaban esam ļoti tuvu, lai panāktu saskaņojumu tehniskā līmenī, bet formāls EK lēmums varētu būt tuvākajos mēnešos," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace. Iepriekš gan tika pieļauts, ka EK savu atzinumu sniegs jau līdz šā gada 30.jūnijam. Taču Melnace norādīja, ka FM respektē EK lēmumu pieņemšanas procedūru, kas var beigties ar lēmumu gan jūlijā, gan arī vēl augustā.

Kā ziņots, Valsts kase jau ir izsniegusi aizdevumu PA, lai "Parex bankas" restrukturizācijas laikā nodibinātu jaunu banku, kuras pamatkapitāls veidotu četrus miljonus latu.

Daļa no valsts "Parex bankā" ieguldītajiem 692 miljoniem latu paliks vecajā jeb tā dēvētajā sliktajā bankā, bet 230 miljoni no šīs summas nonāks jaunajā jeb labajā bankā - 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni tur paliks noguldījumu veidā. "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons uzsvēra, ka "pašreizējie plāni paredz, ka jaunu naudu valstij šajās bankās nevajadzēs ieguldīt".

Pašreizējās "Parex bankas" 76,6% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.